Projektējot šo dārzu, bija vairāki izaicinājumi, jo teritorijai piemīt vairākas interesantas iezīmes – izteikts reljefs teritorijas rietumu stūrī, kā arī plaša, dāzam pieguloša meža tipa teritorija, ko saimnieki izmanto kā piebraucamo ceļu. Dārzā tika izdalītas vairākas atsevišķas atpūtas zonas, lai ikviens dārza apmeklētājs šeit varētu atrast sev tīkamu atpūtu. Pie centrālās ieejas atrodas reprezentatīva atpūtas zona, kas, pateicoties novietojumam, funkcijai un raksturam, ieguva nosaukumu ”skvēriņš”. Skvēriņa centrā cirptu bukšu dzīvžodziņi veido nelielu labirinta rakstu, bet bijušās saimniecības ēkas ķieģeļu siena nu kalpo kā mājīgs norobežojums un atbalsts krāšņām vīteņhortenzijām. Līmeņu starpība dārza rietumu daļā risināta, ieviešot atbalsta sienu trīs līmeņos no rūsināta tērauda un betona konstrukcijām, starp kurām izvietoti stādījumi. Šie materiāli lieliski saskan ar mūsdienīgo ēkas arhitektūru. Apstādījumos dominē saimnieces iecienītākā krāsa – baltā, lielākoties izmantoti dekoratīvo krūmu stādījumi, papildinot tos ar ziemcietēm un dekoratīvajām graudzālēm.